Svētā Avesta

Svētā Avesta

Labās Ticības svēto tekstu kopojumu sauc par Avestu. Tā ir uzrakstīta senā āriešu valodā, kas ir ļoti tuva tā laika Indijas Vēdu valodai, kas arī ļauj zinātniekiem datēt Zaratuštras dzīves laiku. Avesta ilgi pastāvēja mutvārdos, kamēr tika pierakstīta Ahemenīdu impērijas laikā ar zelta tinti uz 12 000 vēršu ādām, kuras gāja bojā, kad 330 g. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs nodedzināja galvaspilsētu Persepoli. Ticības atdzimšana notika partiešu valsts laikā (250.g.p.m.ē. – 227.g.m.ē.), bet Avestu atjaunoja tikai nākošās dinastijas – Sasanīdu laikā.

Avestas kanonu veidoja 21 grāmata, kuras sauc parnaskiem.

 

Nākošo, vēl briesmīgāku triecienu Labajai Ticībai atnesa arābu iekarojumi. Un pēc tam vēl sekoja mongoļu un Timura ordas… Šajos varmācības viļņos saglabājās tikai tas ko saglabāja visdrosmīgākās ticīgo kopienas.

Patreiz Avestu veido sekojošas grāmatas:

Jasna – 72 dievkalpojuma himnas un lūgšanas, tajā skaitā centrālā daļa – 17 Gatas, kur ir autentiskā pravieša mācība.

Vispered – pielikums Jasnai ar 24 nodaļām, tiek lasīts lielo svētku – gahambaru laikā.

 

Jašti – 22 slavināšanas himnas veltītas Dievam un Viņa Radībai, tiek lasītas svētku dienās.

Videvdat (‘’Likums pret dēmoniem’’ )- 22 nodaļas.

Horde Avesta (‘’Mazā Avesta’’) – ikdienas lūgšanas.

Bez Avestas saglabājusies arī reliģiskā literatūra no Sasanīdu impērijas laika pehlevi (viduspersiešu) valodā, kad bija ticības uzplaukuma laikmets. Pēc tās var daļēji arī spriest par zaudēto Avestas daļu saturu. Ir arī darbi jaunpersiešu valodā pēc 11. gs. Tajos ir ieteikumi, kā nelabvēlīgos apstākļos saglabāt ticīgo kopienas un Tradīciju.

 

Ilgstoši pastāvēdams pašā Āzijas centrā kā trīs milzīgu impēriju valdošā ticība zoroastrisms ir spēcīgi ietekmējis visas apkārtējās reliģijas. Vecā derība ar lielu cieņu runā par Persijas valdnieku Kīru Lielo, kurš, tāpat kā pārējie Persijas valdnieki, bija pazīstams ar reliģisko iecietību.Viņš 539.gadā p.m.ē. atbrīvoja jūdus no Bābeles gūsta un palīdzēja tiem atjaunot Jeruzalemes templi. Nenoliedzama ir arī zoroastrisma ietekme uz pārējām ābramiskajām reliģijām – kristietību un islāmu, kā arī uz mahajanas budismu. Par to ir sarakstīti daudzi zinātniski pētījumi.

Mums noteikti būtu jāpēta kopsakarības ‘’senā indoeiropiešu reliģiozitāte – zoroastrisms – latviskā senticība’’. Cik līdzīgi skan vārdi daēna (avestas valodā – ticība) un daina!

Source

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: